11.8.10

Makss un Moricss

Picērija "Makss un Moricss" nolēma reklamēties (laba doma, starp citu ;-) ) un arī manā mājā izmētāja flaieru reklāmu. Ideja par durvju karekli bija laba, bet spēku nepietika - to tāpat izmētāja pastkastītēs. Kareklis būtu bijis viesnīcas "Do not disturb / Please make up my room" stilā ar tekstu "Netraucēt, pasūtu picu". Lai gan nenoliedzami novatorisks piegājiens picas reklāmai... Bet nu vai varat iedomāties, ka kāds pie pilna prāta to tiešām karinātu uz savām durvīm? Nē? Tad kāpēc taisīt tādu reklāmu? Es arī nesaprotu. Ja kāds ir īpaši atjautīgs, ierakstiet komentāros. Tas gan nemainīs faktu, ka reklāma, kas orientēta uz plašu auditoriju, ir saprotama tikai atsevišķiem tās dalībniekiem.

Nu tad lūk, problēma jau nav reklāmas formā, problēma ir piegādes nosacījumus - skat.bildi augšā. Es dzīvoju Centrā, tāpēc mani interesēja, cik Centrā maksā piegāde. Izrādās, ka pasūtījumam līdz 10 lati piegāde ir 1,50. Khmm... ~20% pārmaksa virs vidējās cenas par lielo picu (7 Ls) ir nu gan pārāk daudz. Jā, es saprotu, var nākt uz vietas un nemaksāt par piegādi, super, jā.. Manu sašutumu rada šo 3 faktu apvienojums (izlasiet, lūdzu, visus 3 pirms sākat mentāli komentēt) :

1) reklāmā vienīgā norādītā picērijas adrese ir Bruņinieku ielā (Centrs, starp citu..);
2) piegāde uz Centru maksā 1,50;
3) piegāde uz Juglu maksā 0,00 Ls (bezmaksas).

Tiem, kas nav pazīstami ar Rīgas ģeogrāfiju, paskaidrošu, ka Jugla ģeogrāfiski atrodas arī pie Ķīšezera, kas ir ļoti, ļoti tālu no Rīgas Centra, salīdzinot ar Centru, kurš atrodas Centrā.. :-) Starp citu, Centrā bez maksas piegādā www.dominopizza.lv - ātri, garšīgi, cenas OK.

Sašutums ir par to, ka par piegādi uz Centru jāmaksā, savukārt uz Ķīšezeru picu ved bezmaksas. Es saprotu, ka Makss un Moricss īpašniekiem ir bijis savs stingrs un ļoti loģisks domu gājiens, biznesa aprēķins, pirms viņi nonāca pie tāda lēmuma. Bet... Dzīvojot Rīgas Centrā un redzot tādu neloģismu, es nekad nebūšu viņu klients. Es to uztveru kā klientu "čakarēšanu". Ja tur arī ir loģika, tad to vajadzētu paskaidrot uz šī bukleta.

Bonus padoms: makssunmorics.lv ir ļoooooooooooooooooooooooti garš mājaslapas nosaukums. Cik o burtu bija šajā vārdā ļoti, khmm? un kā lai citu tautību klienti zin, ka tieši "maks" rakstās ar diviem ss, nevis "moricss", khmm?..). Alternatīvais lapas nosaukums mmorics.lv vai mmpica.lv (vai mmpizza.lv) būtu tieši laikā (visi pieejami bloga rakstīšanas brīdī).

10.8.10

"Just another day for you, you and me in paradise"

Interesanti, ka šodien ir pagājuši precīzi 3 mēneši, kopš pēdējā bloga ieraksta. Šī ir bijusi garākā līdz šim pauze un... un es jūtu, cik patīkami atkal just sevī apskaužamo rakstnieka talantu!.. :-)

Ok, pie lietas. Atbildot uz daudzu uzdoto jautājumu "Kāpēc tu blogā neko neraksti?" atbildu "tāpēc, ka tas nelikās pietiekoši svarīgi".

Pirmais pēcpauzes ieraksts - par šodienas pusdienām jeb, precīzāk, par to, kā lieliski spēj pastāvēt iestādes ar sūdīgu apkalpošanas līmeni pašā Rīgas sirdī (lasot šo vārdu, iedomājaties mani ironiski smaidām)... .. OK, pietiek fantazēt, šis arī būs bijis patīkāmākais lasīšanas moments un domāju, ka visi bijāt to pelnījuši pēc 3 mēnešu gaidīšanas :-D

Tātad, koncentrējos un sāku vēlreiz - pusdienojām ar AG Malibu Kaļķu ielā. Pie ieejas visus garāmgājējus uzlūko (jā, tikai uzlūko) meitene, kas stāv pie stenda ar ēdienkarti. Uz jautājumu, "Kas ir dienas piedāvājumā?" Laura nekautrējoties atbild "Es nezinu!" (te jāuzsver, ka viņas pienākumi, kā vēlāk novērojām, aprobežojas tikai ar viesu sagaidīšanu un atbildēšanu uz jautājumiem par ēdienkarti - viņa neko citu nedara). Piedāvājam viņai kaut kā iziet no situācijas - "Pavaicājat kolēģiem". Aiziet-pavaicā-atnāk. Atbilde jau skan krieviski (acīmredzot stresa brīdī pāriet uz dzimto) "Суп и куриное филе с картошкой". -"Kāda zupa?" -"Nezinu!" - "Kā jūs varat nezināt, jūs taču stāvat pie ēdienkartes?" -[viņa, norādot uz bruģi, uz kura stāv] "Es strādāju šeit, nevis tur!" [norādot uz telpas iekšpusi] :-))) Saprotot, ka tālāk mocīt meitenei būtu necilvēcīgi un bezjēdzīgi, ejam iekšā. Atnāk viesmīlis, pieņem pasūtījumu. Pusdienu piedāvājuma cenā ietilpst arī tēja vai kafija. "Jums tēju vai kafiju?" -"Man vienkārši ūdeni, vai tas būs iespējams?" -"Nū... es paskatīšos...." -"...??! nu ja nebūs, tad nesiet tēju" [ūdens vietā tomēr tiek atnesta tēja, beramā, un pat ar cukuru :-) Tā kā ir skaidrs, ka tējai nevar būt zemākas izmaksas par ūdeni, tad tas ir vienkārši viesmīļa elementārs tupums - ūdens nav "tēja vai kafija", to nevar izsist kases sistēmā utt. Murgs..]

Uz jautājumi "Kādi jums ir ali?" viesmīlis iesaka kaut kādu īpašu no Baltkrievijas. AG pasūta. Alus izrādās silts un, kā tas parasti ir, ieliets aptuveni 10% zem tilpuma atzīmes.

-"Kāpēc silts?" (par tilpumu pieminēt pat nav vērts, jo Vecrīgā tas ir nerakstīts apkalpošanas standarts)
-"Mēs tikai no rīta ielikām ledusskapī", melo viesmīlis Arnis, jo ir jau pēcpusdiena un pa vairākām stundām ledusskapī alus paspētu atdzist. (Atgādināšu, ka viņš bija tas, kas ieteica paņemt tieši šo konkrēto alu).

Nu un pēdējais piliens - paprasu atnest atsevišķus rēķinus "Vai varat sarēķināt atsevišķi?" "Jā, protams", atkal, kā izrādās pēc 10 (!) minūtēm, melo (!!) Arnis, jo atnes 1 čeku.
"Kāpēc nav atsevišķi?"
"Jūs mani nebrīdinājāt pirms pasūtījuma izdarīšanas"
"..."

Nē, es neesmu no Mēness un nē, mani nepārsteidz, ka apkārt ir pilns ar vietām, kur apkalpošanas kvalitāte ir vienkārši sūdīga. Mani pārsteidz tas, ka šīs vietas spēj izdzīvot, un mani pārsteidz tas, ka ir tik maz vietu ar labu servisu, tādu, kur gribas atgriezties, kuras gribas ieteikt draugiem.

Oh well, just another day for you and me in paradise.

10.5.10

F*ck expectations

Atvaļinājumam bija lielisks, patiesi lielisks plāns. Pāris dienas Francijā, pāris spēles hokeja čempionātā Vācijā, pāris dienas Islandē. Islande, protams, bija pati odziņa. Mums bija jālido ar kravas lidmašīnu, pacelšanās laikā jāsēž kabīnē kopā ar pilotiem.

Jāizlido bija šodien naktī, 4 AM. Vakar pa dienu zvanījām uz Flight Ops, lai vienotos par savākšanas vietu. Ceļojums kravas lidmašīnā ir savādāks par parasto - nav check-in un parasto Go To Gate paziņojumu uz ekrāniem lidostā. Mūs aizvestu uz kādu no CGN lidostas angāriem, kur izietu parasto rutīnu un kopā ar pilotiem dotos uz lidmašīnu.

Vulkāns.

Flight ops vakar paziņoja - Sorry ... Keflavikas lidosta ir ciet, lidojuma nebūs. *&*@&*&# !!! Es mīlu vulkānus!

Pēc Krievijas - Slovākijas spēles ierodamies atpakaļ savā viesnīcā pie lidostas tikai lai paņemtu mantas un dotos atpakaļ uz Briseli. Kā nekā, ja atkal tuvojas mākonis, jāmēģina tikt prom no Eiropas un uz mājām. Protams, nekādu refund par samaksātiem 70 EUR par viesnīcu - "sorry sir, our rules say..". Tā sanāca īsākā manā mūžā palikšana viesnīcā un dārgākā mantu glabāšana - astājām tur somas pa ceļam uz Ķelni, lai pēc spēles paņemtu.

Šodien no rīta, pateicoties īpašām iespējām mainīt mūsu biļetes un to, ka šodienas Briseles - Rīgas reiss nebija pilns, nokļuvām mājās. Vēl pirms sāka pīkstēt bagāžas lenta lidostā, zvanīja satrauktie Flight Ops - "Kur jūs esat?! Nevaram jūs sazvanīt. Pēc 10 minūtēm jūs savāks no viesnīcas - lidojums notiek, tagad".

Double f*ck-up. Vispirms neaizlidojām, pēc tam uzzinājām, ka stresa un neizgulētas nakts vietā vajadzēja vienkārši atslābt un sagaidīt Ķelnē rītu. Jau tad būtu zināms, ka lidmašīna ir izlaista no Keflavikas un reiss notiks, tikai 14:00 nevis 04:00 - nieka 10 stundas vēlāk, kas neko nemainītu, bet mēs šobrīd būtu Islandē.

10.4.10

Nākotnes vīzija: iPad + Lonely Planet + hotels.com

Iedomājies, ka ierastais Lonely Planet ar nobružātiem vākiem ir aizstāts ar iPad (vai jebkādu līdzīgu ierīci, kura ir 1) neliela; 2) ērta; 3) satur GPS uztvērēju). Grāmata vairs nav jāšķirsta, meklējot pareizo lapu. Ierīce nosaka savu atrašanās vietu un uzreiz rāda informāciju no Lonely Planet. Blakus tā piedāvā izvēlēties kādu no netālu esošām viesnīcām, kur tiešsaistē uzrāda pieejamo brīvo vietu skaitu. Rezervāciju var veikt ar pāris uzsitieniem ar pirkstu pa ekrānu.. Es domāju - pēc 5 gadiem tā būs ikdiena.

KOMUNIKĀCIJA !

Fizika, matemātika, latviešu valoda, ģeometrija, vācu valoda, vēsture.. Ahā, mācību ir daudz, tās ir dažādas. Kādam labāk padodas viena, kādam cita, kādam vispār nekas nepadodas. Es domāju, ka iztrūkst viena fundamentāla mācība, kuru jāmāca jau no pamatskolas.

KOMUNIKĀCIJA.

Tagad mūsu dzīvēs komunikācijas ir daudz vairāk kā agrāk, tā pārņem mūs – telefonā, datorā, uz ielas drīz parādīsies garāmgājējus uzrunājoši reklāmas stendi.

Mums trūkst kaut kādas vismaz aptuveni līdzīgas izpratnes par komunikācijas principiem:
  • Cik bieži ceļ klausuli, lai pateiktu „nevaru tagad runāt, pārzvanīšu vēlāk”. Ja nevari – nerunā! Necel, vienkārši pārzvani vēlāk.
  • Cik bieži dienā darbā pārbaudi e-pastu? 10, 15, 30 reizes? Visu laiku, kamēr sēdi pie datora? Kāpēc ne 3 reizes dienā un pārējā laikā darīt kaut ko vērtīgu tā, lai atbildēšana uz galvenokārt triviāliem e-pastiem tevi neatrautu no kaut kā vērtīgāka?
  • Vai tu esi viens no tiem, kas piezvanot prasa „Vari runāt?..” Ja nevarētu, nerunātu. Vai tad tas nav skaidrs?
Sarakstu varētu turpināt, bet šis jau nav par tā garumu. Problēma ir, un mani izbrīna, ka neviens par to nerunā. „Ejot pāri ielai, vispirms paskaties pa kreisi, pēc tam pa labi”. „Ja tev kāds kaut ko dod, saki paldies”. „Ja šobrīd nevari runāt, necel klausuli”.

26.3.10

Kam vajadzīga "Gaismas pils"?


Iespējams, nosaukums "Gaismas pils" tika izvēlēts speciāli. Tāds, lai vidusmēra latvietim būtu pat kauns iebilst pret tās celtniecību. Iespējams, pati simboliskākā no latviešu mitoloģiskām būvēm, cik daudzi no mums bērnībā ir pārdzīvojuši, ka tā ir nogrimusi? Es biju.

Kā jau ar mītiem, daudz emociju apvij kaut ko, no kā tīri praktisku jēgu saskatīt ir grūti. 26.martā diena.lv raksta par sēdi kurā aicina šo būvi pabeigt 2012.gadā. Kam tā ir vajadzīga?

Paskatījos uz rakstam pievienotām bildēm un sapratu - tā vajadzīga aptuveni tāda gadu gājuma cilvēkiem, kas attēloti bildē. Tikai tie vēl varbūt domā, ka no "Gaismas pils" būs kaut kāda jēga. Kāpēc esmu tik kritisks? "Gaismas pils" - tā ir vienkārša bibliotēka, vieta, kur uzglabāt un lasīt grāmatas. Vai man kā nodokļu maksātājam kāds pavaicāja, vai man ir nepieciešama tik dārga bibliotēka? Vai tā būs nepieciešama maniem bērniem? Atbilde uz abiem jautājumiem ir pārliecinošs NĒ.

Mēs dzīvojam pasaulē, kas mainās katru dienu. Fiksētie telefoni, kuru ierīkošanai vajadzēja stāvēt "papīra" rindās vairākus gadus, tagad ir pagātne. Tas pats notiks ar drukātām grāmatām. Kad jūs pēdējo reizi bijāt bibliotēkā?.. Jā, jā, radio neaizstāja avīzes un televīzija neaizstāja radio - jau dzirdu mūžīgo skeptiķu īdēšanu. Labrīt! Laiks mosties! Tas bija cits gadsimts, tagad viss notiks ātrāk, daudz ātrāk un sentimentiem vienkārši nav laika. Drukātas grāmatas ieņems tikpat svarīgu vietu mūsu ikdienas dzīvē, kā skaņu plašu atskaņotāji un telegrammas.

Ak šausmas, ja grāmatas neviens nelasīs bibliotēkā, kādu lomu tad tā spēlēs?! Nesatraucieties, beidzot būs viena vieta, kur vecie makulatūras kalni varēs glabāties pareizajos mitruma % un Celsija grādos. Nu ja, bet ko tad vajadzēja darīt ar "G-pils" naudu?

Lūk ko:
  • digitalizēt lielāko daļu bibliotēkas grāmatu, padarīt tās brīvi publiski pieejamas internetā;
  • pārstrādāt visu skolās un augstskolās izmantojamo mācību literatūru uz digitālo formātu;
  • subsidēt e-grāmatu iegādi skolniekiem, ļaujot grāmatu kalnus aizstāt ar vienu interaktīvu ierīci.
Par to, cik daudz naudas ietaupītu vecāki katru gadu, cik koki paliktu nenocirsti un cik bērnu muguras būtu veselīgākas nestaipot smagās somas, varat pafantazēt paši.

Es aicinu "G-pili" nepabeigt. Pārstāt izšķiest naudu un beidzot pievērsties patiesi vērtīgiem projektiem, par kuriem mūsu bērni teiktu mums "Paldies".

24.3.10

Zemo cenu segments skaistumkopšanā

Šodien burtiski uz savas ādas izmēģināju Kolonnas skolas praktikantu spējas masāžā. Piesaistīja zemā cena - 5 Ls par pilnu ķermeņa masāžu (pilns cenrādis šeit) un ērtā (priekš manis) atrašanās vieta.

Vispirms par ideju. Manuprāt, lieliski. Atbilstoši šī brīža pirktspējai, Kolonna ar praktikantu pakalpojumiem nosedz ķermeņa pakalpojumu (uzrakstīju un sāku smieties, nez ko var padomāt.. :) ) nišu, kuru pārtikas tirdzniecībā nosedz, piemēram, SuperNetto.

Kā tad tas notiek? Ierodoties salonā, administratore uzaicina sev sekot un pa parastas kāpņu telpas trepēm aizved uz otro stāvu, kur aiz durvīm "Mācību klase" viss notiek. "Atstājiet virsdrēbes šeit" norāda jau meistars, kurš stāda priekšā meiteni - "Šī būs jūsu masiere". Apkārt ir arī citi meistari un masieres, kas sēž un gaida klientus atsevišķā telpā. Procedūra notiek telpā, kur ir 3 masāžas galdi, kas atdalīti ar nelielām saliekamām sienām. Drēbes jānoliek turpat blakus, uz krēsliem, kas jau nokrāmēti ar citām drēbēm. Izņemot mani, aiz tālākās sienas viens klients jau tiek apstrādāts, lai gan drēbju ir ļoti daudz. Acīmredzot arī personāls/praktikanti ģērbjas turpat.

Masāža manas praktikantes izpildījumā bija... nu kā jau praktikantes izpildījumā :) Nē, noteikti nebija slikti. Interesanti ir tas, ka blakus stāvēja meistars un rādīja meitenei, ko darīt. Atgādināšu, aiz nelielās saliekamās sienas to pašu izpildīja vēl vienam laboratorijas darba subjektam :-) Tā kā atmosfēra ir visai dīvaina.

Neiedziļinoties vēl tālāk detaļās uzskaitīšu, kā tad šo vajadzētu uzlabot, lai procesu padarītu labāku:
1) sākumā ir jāpaskaidro, kas ir tas, ko klients saņems, kā arī jānosauc cena. 5 Ls praktikantu izpildījumā maksā 60min pilna ķermeņa masāža. Es pateicu, ka man vajag tikai muguru. Mana vēlme tika bez ierunām izpildīta, taču par 30min procedūru arī nācās maksāt 5Ls. Nesaku, ka tas ir nepareizi, taču noteikti ir jāpaskaidro.
2) pēc masāžas pabeigšanas meitene maigi, bet uzstājīgi piedāvāja 5min pagulēt. Jā, no malas tā var likties kā laba ideja, bet uz cietā masāžas galda gulēt nekāds kaifs nav :) Man likās, ka pagāja vismaz 5min, kad nevarēju vairs nogulēt, piecēlos, saģērbos un aizgāju. Meitene tā arī neparādījās. Varbūt tā vajag, bet iekšā palika sajūta, ka kaut kas nav līdz galam pārdomāts. Ieteikums - pārdomāt procedūru rūpīgāk, pavaicāt klientam "Vēlaties pagulēt? - Es atnākšu pēc 5 min un jūs pamodināšu" - vai kaut ko līdzīgu.

Kopumā - iesaku, interesants piedzīvojums tiem, kas nekautrējas atrasties pusplikiem telpā ar daudz nepazīstamiem dažāda dzimuma cilvēkiem :-D